Profesionālās darbības pamatuzdevumu un pienākumu izpildei nepieciešamās prasmes un attieksmes, P...

1. Prasību dzīves cikla pārvaldība

1.1. nodrošināt prasību izsekojamību

1.1.1. Profesionālās zināšanas

1.1.1.1. Prasību atkarība no izmaiņām biznesa vidē.

1.1.1.2. Prasību savstarpējās sakarības

1.1.1.3. Prasību izsekojamības metodes.

1.1.2. Prasmes un attieksmes

1.1.2.1. Identificēt un dokumentēt sakarības starp dažādām prasībām.

1.1.2.2. Identificēt un dokumentēt sakarības starp prasībām un citiem risinājuma izstrādes artefaktiem.

1.1.3. Kompetences

1.1.3.1. Spēja identificēt un analizēt prasību sakarības. (2)

1.1.3.2. Spēja identificēt un analizēt sakarības starp citiem risinājumiem, saistītiem artefaktiem un prasībām. (2)

1.2. nodrošināt prasību prioritāšu noteikšanu un pārvaldību

1.2.1. Profesionālās zināšanas

1.2.1.1. Prasību izmaiņu ietekme uz risinājumu un tā izstrādes gaitu

1.2.1.2. Prasību prioritātes noteikšanas metodes.

1.2.1.3. Prasību pārvaldības metodes

1.2.2. Prasmes un attieksmes

1.2.2.1. Organizēt un veicināt prasību prioritāšu noteikšanas un apstiprināšanas procesu.

1.2.2.2. Veidot prasību atribūtu shēmas un uzturēt informāciju par prasību atribūtu vērtībām.

1.2.2.3. Aktualizēt prasību artefaktus, atbilstoši prasību izmaiņām to dzīves ciklā.

1.2.3. Kompetences

1.2.3.1. Spēja identificēt prasību prioritāšu noteikšanas kritērijus (4)

1.2.3.2. Spēja pielietot nodefinētos kritērijus prasību prioritāšu noteikšanai. (3)

1.2.3.3. Spēja novērtēt prasībās ietvertās informācijas aktualitāti un identificēt nepieciešamību prasības atjaunot. (4)

1.2.3.4. Spēja identificēt papildus prasības raksturojošos metadatus (2)

1.3. novērtēt prasību izmaiņas

1.3.1. Profesionālās zināšanas

1.3.1.1. Plānošanas pamatprincipi.

1.3.1.2. Risku vadības pamatprincipi.

1.3.1.3. Izmaiņu pārvaldības metodes un rīki.

1.3.1.4. Risinājumu novērtēšanas metodes.

1.3.2. Prasmes un attieksmes

1.3.2.1. Novērtēt izmaiņu ietekmi un resursu ietilpību.

1.3.2.2. Sadarboties ar ekspertiem, novērtējot prasību izmaiņas.

1.3.2.3. Organizēt izmaiņu izskatīšanas un akceptēšanas procesu

1.3.2.4. Dokumentēt un komunicēt prasību izmaiņas.

1.3.3. Kompetences

1.3.3.1. Spēja analizēt izmaiņu pozitīvo un negatīvo ietekmi uz risinājuma izstrādi. (2)

1.3.3.2. Spēja definēt izmaiņu dekompozīciju un resursu ietilpību, kā arī saplānot izmaiņu ieviešanu. (2)

1.3.3.3. Spēja veikt pārrunas ar ieinteresētajām pusēm. (3)

1.4. iegūt prasību apstiprinājumu no lemttiesīgajām ieinteresētajām pusēm

1.4.1. Profesionālās zināšanas

1.4.1.1. Iesaistīto personu iesaistes pārvaldības metodes.

1.4.1.2. Sarunu pārvaldību metodes

1.4.1.3. Prasību apstiprināšanas veicināšanas un atbalsta metodes.

1.4.1.4. Konfliktu risināšanas metodes.

1.4.2. Prasmes un attieksmes

1.4.2.1. Organizēt prasību izskatīšanas un apstiprināšanas procesu.

1.4.2.2. Gadījumā, ja prasību apstiprināšanas laikā veidojas konfliktsituācijas, risināt konfliktus un panākt vienošanos.

1.4.2.3. Dokumentēt un komunicēt prasību apstiprināšanas rezultātu.

1.4.3. Kompetences

1.4.3.1. Spēja iegūt zināšanas par atbilstošo risinājuma izstrādes projekta sfēru (1)

1.4.3.2. Spēja veikt pārrunas. (4)

1.4.3.3. Spēja organizēt prasību izskatīšanas un apstiprināšanas procesu. (4)

2. Konsultācija un sadarbība

2.1. konsultēt risinājuma izstrādes darba grupas dalībniekus

2.1.1. Profesionālās zināšanas

2.1.1.1. Risinājuma funkcionalitāte.

2.1.1.2. Sadarbības un komunikācijas metodes un rīki.

2.1.1.3. Risinājuma prasību noteikšana un projektēšana.

2.1.2. Prasmes un attieksmes

2.1.2.1. Konsultēt par risinājuma esošo funkcionalitāti.

2.1.2.2. Konsultēt par risinājuma attīstības un pilnveidošanas iespējām.

2.1.2.3. Piedalīties risinājuma resursu ietilpības novērtēšanā.

2.1.3. Kompetences

2.1.3.1. Spēja iedziļināties prasību realizācijas tehniskajos aspektos (5)

2.1.3.2. Spēja iedziļināties prasību realizācijas biznesa aspektos. (5)

2.1.3.3. Spēja saprasties ar izstrādātājiem un iesaistītajiem biznesa pārstāvjiem. (4)

2.2. sadarboties ar ieinteresētajām pusēm

2.2.1. Profesionālās zināšanas

2.2.1.1. Konfliktu risināšanas pamatprincipi.

2.2.1.2. Lietišķā saskarsme.

2.2.1.3. Lietišķā sarakste.

2.2.1.4. Profesionālās ētikas principi.

2.2.1.5. Sadarbības un saziņas paņēmieni un rīki

2.2.1.6. Aktīvās klausīšanās paņēmieni

2.2.1.7. Profesionālā terminoloģija

2.2.2. Prasmes un attieksmes

2.2.2.1. Veikt verbālu un rakstisku saziņu ar ieinteresētajām pusēm.

2.2.2.2. Meklēt kompromisus uzstādīto uzdevumu un mērķu sasniegšanā

2.2.2.3. Organizēt saziņas procesu.

2.2.2.4. Dokumentēt saziņas rezultātu.

2.2.3. Kompetences

2.2.3.1. Spēja ieinteresētajām pusēm saprotami un argumentēti paust savas viedokli. (4)

2.2.3.2. Spēja pasniegt informāciju atbilstoši otras puses uztveres īpatnībām (3)

2.2.3.3. Spēja sastrādāties komandā. (6)

2.2.3.4. Spēja risinājuma kontekstā izmantot atbilstošo biznesa terminoloģiju. (3)

2.2.3.5. Spēja rast kompromisu viedokļu sadursmēs. (4)

2.2.3.6. Spēja apgūt biznesa sfēras terminoloģiju. (3)

3. Sistēmanalīzes plānošana un pārvaldība

3.1. izvēlēties darbu plānošanas un analīzes pieeju

3.1.1. Profesionālās zināšanas

3.1.1.1. Komandas darba pamatprincipi.

3.1.1.2. Programmatūras izstrādes dzīves cikla modeļi.

3.1.1.3. Projektu vadības metodes – darbu plānošanai.

3.1.1.4. Uzņēmuma standarti un procedūras.

3.1.1.5. Resursu tilpības novērtēšanas metodes un rīki.

3.1.1.6. Risku pārvaldība – risku identifikācija

3.1.1.7. Projekta resursu plānošana.

3.1.2. Prasmes un attieksmes

3.1.2.1. Izvēlēties projekta prasībām atbilstošāko prasību analīzes un darbu plānošanas pieeju.

3.1.2.2. Izvēlēties analīzes rezultātu formalitātes un detalizācijas līmeni.

3.1.2.3. Definēt analīzes aktivitātes.

3.1.2.4. Izvēlēties resursu tilpības novērtēšanas un darbu plānošanas pieeju.

3.1.2.5. Identificēt riskus.

3.1.2.6. Novērtēt un klasificēt riskus.

3.1.3. Kompetences

3.1.3.1. Spēja veikt darba tvēruma dekompozīciju. (5)

3.1.3.2. Spēja saskatīt, prognozēt un novērtēt projekta riskus. (5)

3.1.3.3. Spēja novērtēt ieinteresēto pušu pieredzi, kultūras atšķirības, atrašanās vietas ietekmi analīzes procesa plānošanai. (5)

3.1.3.4. Spēja izvērtēt pieejamo pieeju piemērotību darbu specifikai un mērķim. (5)

3.1.3.5. Spēja plānot darbus atbilstoši projekta kontekstam un ierobežojumiem. (4)

3.2. plānot ieinteresēto pušu iesaisti

3.2.1. Profesionālās zināšanas

3.2.1.1. Uzņēmuma dokumentācija.

3.2.1.2. Zināšanu iegūšanas metodes (piemēram, intervijas, prāta vētras, fokusgrupas).

3.2.1.3. Organizācijas struktūras modelēšana.

3.2.1.4. Procesu modelēšana – ieinteresēto pušu iesaistes modelēšanai..

3.2.1.5. Sadarbības un saziņas metodes un rīki.

3.2.1.6. Plānošanas metodes un rīki.

3.2.1.7. Lomu un atbildību matrica (RACI matrica).

3.2.2. Prasmes un attieksmes

3.2.2.1. Identificēt ieinteresētās puses.

3.2.2.2. Definēt ieinteresēto pušu sadarbības veidus un metodes.

3.2.2.3. Identificēt ieinteresēto pušu saziņas veidus un prasības.

3.2.3. Kompetences

3.2.3.1. Spēja identificēt biznesa procesā ieinteresētās personas. (7)

3.2.3.2. Spēja identificēt savstarpējo ietekmi starp ieinteresētajām pusēm. (6)

3.2.3.3. Spēja identificēt pušu iesaistes riskus. (4)

3.2.3.4. Spēja plānot un organizēt sadarbību ar ieinteresētajām pusēm prasību izzināšanai. (5)

3.3. plānot analīzes procesa pārvaldību

3.3.1. Profesionālās zināšanas

3.3.1.1. Programmatūras izstrādes dzīves cikla modeļi.

3.3.1.2. Organizācijas struktūras izpētes un analīzes metodes.

3.3.1.3. Prasību un izmaiņu pārvaldības metodes un rīki.

3.3.1.4. Lēmumu pieņemšanas metodes.

3.3.2. Prasmes un attieksmes

3.3.2.1. Izstrādāt prasību klasifikācijas principus.

3.3.2.2. Plānot prioritāšu noteikšanas kārtību.

3.3.2.3. Definēt kārtību, kādā eskalēt lēmuma pieņemšanu.

3.3.2.4. Definēt izmaiņu pieprasīšanas kārtību.

3.3.2.5. Definēt izmaiņu aprakstīšanas metodes.

3.3.2.6. Izstrādāt izmaiņu izvērtēšanas kārtību.

3.3.2.7. Definēt ietekmes izvērtēšanas procesu.

3.3.2.8. Iegūt akceptu analīzes plānam un pieejai.

3.3.3. Kompetences

3.3.3.1. Spēja adaptēt izmaiņu apstiprināšanas procesu atbilstoši biznesa sfēras īpatnībām un organizācijas kultūrai. (4)

3.3.3.2. Spēja plānot analīzes procesu, tā aktivitātes un aktivitāšu izpildes kontroles. (4)

3.4. plānot analīzes procesā iegūtās informācijas pārvaldību

3.4.1. Profesionālās zināšanas

3.4.1.1. Organizācijas politikas.

3.4.1.2. Informācijas pārvaldības metodes.

3.4.1.3. Strukturizētas informācijas atspoguļošanas metodes

3.4.1.4. Procesu modelēšana – informācijas pārvaldībai.

3.4.1.5. Prasību un izmaiņu pārvaldības rīki.

3.4.2. Prasmes un attieksmes

3.4.2.1. Noteikt, kā tiks strukturizēta un organizēta analizējamā informācija.

3.4.2.2. Noteikt informācijas abstrakcijas līmeni.

3.4.2.3. Plānot izsekojamības pieeju.

3.4.2.4. Plānot prasību atkārtotu izmantošanu.

3.4.2.5. Noteikt prasību glabāšanas veidu un pieejamību.

3.4.2.6. Noteikt prasību atribūtu veidus.

3.4.3. Kompetences

3.4.3.1. Spēja organizēt un klasificēt informāciju, nodrošinot pilnvērtīgu tās pārvaldību visa prasību dzīves cikla laikā. (5)

3.4.3.2. Spēja izmantot nozares praksei un organizācijas politikai atbilstošus informācijas pārvaldības rīkus. (5)

3.4.3.3. Spēja izvērtēt informācijas glabāšanas un pieejamības kritērijus, atbilstoši informācijas, ierīču un personu datu aizsardzības prasībām. (3)

3.5. identificēt analīzes darba snieguma uzlabojumu iespējas

3.5.1. Profesionālās zināšanas

3.5.1.1. Darba snieguma novērtēšanas metodes.

3.5.1.2. Procesu analīzes metodes.

3.5.1.3. Risku pārvaldība – risku ietekmes analīze.

3.5.1.4. Cēloņu seku analīze.

3.5.2. Prasmes un attieksmes

3.5.2.1. Noteikt novērtēšanas kritērijus.

3.5.2.2. Veikt darba snieguma analīzi.

3.5.2.3. Veikt iegūto rezultātu analīzi.

3.5.2.4. Rekomendēt analīzes darba snieguma uzlabojumus.

3.5.3. Kompetences

3.5.3.1. Spēja atbilstoši noteiktajiem kritērijiem novērtēt analīzes darba sniegumu, identificēt iespējamos uzlabojumus. (3)

3.6. piedalīties risinājuma attīstības plānošanā

3.6.1. Profesionālās zināšanas

3.6.1.1. Komandas darba pamatprincipi.

3.6.1.2. Plānošanas pamatprincipi.

3.6.1.3. Risku vadības pamatprincipi.

3.6.1.4. IT risinājumu dzīves cikls.

3.6.1.5. Prasību un izmaiņu pārvaldības metodes un rīki.

3.6.1.6. Prasību inženierijas metodes.

3.6.2. Prasmes un attieksmes

3.6.2.1. Apzināt risinājuma attīstības un pilnveidošanas iespējas un prasības

3.6.2.2. Noteikt prioritāti risinājuma attīstības prasībām.

3.6.2.3. Sniegt risinājuma attīstības un ilgtspējas novērtējumu.

3.6.3. Kompetences

3.6.3.1. Spēja atšķirt primārās vajadzības no sekundārajām. (5)

3.6.3.2. Spēja novērtēt prasību briedumu (3)

3.6.3.3. Spēja saprotami prezentēt IT attīstības priekšlikumus dažādos formātos, atbilstoši ieinteresēto pušu vajadzībām. (4)

3.6.3.4. Spēja argumentēti pamatot savu izvēli. (6)

4. Esošo risinājumu un to konteksta analīze

4.1. analizēt esošo un vēlamo risinājuma kontekstu

4.1.1. Prasmes un attieksmes

4.1.1.1. Identificēt risinājuma un tā konteksta (biznesa vides) robežas.

4.1.1.2. Identificēt biznesa vidi ietekmējošos faktorus.

4.1.1.3. Veikt biznesa vides izpēti atbilstoši profesionālās ētikas principiem.

4.1.1.4. Izstrādāt un analizēt biznesa vides modeļus.

4.1.1.5. Identificēt un respektēt ar risinājumu saistītos reglamentējošos dokumentus.

4.1.1.6. Novērtēt piedāvāto risinājumu ietekmi uz biznesa vidi.

4.1.2. Profesionālās zināšanas

4.1.2.1. Zināšanu, informācijas un datu loma biznesa sistēmās un to vadībā.

4.1.2.2. Biznesa, IT un fizisko sistēmu darbības teorētiskie pamati.

4.1.2.3. Risku analīze un pārvaldība

4.1.2.4. Problēmu un mērķu analīzes metodes un rīki.

4.1.2.5. Organizatoriskās struktūras analīzes metodes un rīki.

4.1.2.6. Uzņēmumu spēju un procesu analīzes metodes un rīki.

4.1.2.7. Uzņēmumu modeļu un arhitektūras atspoguļošanas metodes un rīki.

4.1.2.8. Vērtību analīzes metodes un rīki.

4.1.2.9. Biznesa vides elementu stratēģiskās mijiedarbības analīzes metodes.

4.1.3. Kompetences

4.1.3.1. Spēja pietiekošā detalizācijā izzināt, modelēt, analizēt un atspoguļot biznesa vidi (mērķus, problēmas, biznesa sistēmas uzbūvi, procesus). (4)

4.1.3.2. Spēja sasaistīt ar sistēmu saistītās biznesa vides norises ar IT risinājuma funkcionalitāti. (6)

4.1.3.3. Spēja identificēt un atspoguļot patreizējo biznesa vides stāvokli. (6)

4.1.3.4. Spēja identificēt un atspoguļot vēlamo biznesa vides stāvokli un tam atbilstošos risinājumus. (5)

4.1.3.5. Spēja identificēt, atspoguļot un izvērtēt pāreju no patreizējā biznesa vides stāvokļa uz vēlamo biznesa vides stāvokli. (5)

4.2. analizēt pieejamos risinājumus

4.2.1. Prasmes un attieksmes

4.2.1.1. Identificēt un izpētīt esošos risinājumus.

4.2.1.2. Apkopot un izpētīt dokumentāciju par uzņēmumā esošajiem IT risinājumiem.

4.2.1.3. Izstrādāt pieejamo risinājumu novērtēšanas kritēriju kopu

4.2.1.4. Veikt tirgū esošo IT risinājumu salīdzinošo analīzi.

4.2.1.5. Definēt IT risinājumu lietotāju lomas un pamatuzdevumus.

4.2.1.6. Pētīt IT risinājumu tehnisko un lietotāju dokumentāciju.

4.2.1.7. Novērtēt IT risinājumu ilgtspēju.

4.2.1.8. Ievērot profesionālās ētikas normas IT risinājumu izpētē.

4.2.2. Profesionālās zināšanas

4.2.2.1. Risinājumu novērtēšanas metodes un rīki.

4.2.2.2. IT risinājumu vispārējā arhitektūra.

4.2.2.3. Esošo IT risinājumu uzstādīšana, lietošana un konfigurēšana.

4.2.2.4. Programmatūras un atbilstošo operētājsistēmu uzbūve.

4.2.2.5. IT risinājumu modelēšanas metodes un rīki.

4.2.3. Kompetences

4.2.3.1. Spēja izpētīt un atspoguļot IT risinājumu funkcionalitāti, ierobežojumus un saistītos aspektus. (5)

4.2.3.2. Spēja attiecināt izvirzītās prasības pret pētāmā IT risinājuma iespējām. (5)

4.2.3.3. Spēja novērtēt IT risinājumu kvantitatīvos rādītājus. (5)

4.2.3.4. Spēja veikt IT risinājumu piedāvājuma tirgus izpēti. (4)

4.3. aprakstīt pieejamos risinājumus

4.3.1. Prasmes un attieksmes

4.3.1.1. Izstrādāt risinājuma informācijas plūsmu, kā arī procesu, lietošanas gadījumu un datu modeļus.

4.3.1.2. Izstrādāt reprezentatīvus IT risinājuma lietošanas scenārijus.

4.3.1.3. Izstrādāt risinājuma apraksta dokumentāciju.

4.3.2. Profesionālās zināšanas

4.3.2.1. IT risinājumu vispārējā uzbūve un arhitektūra.

4.3.2.2. IT risinājumu izstrādes atbalsta dokumentācijas, metodes un rīki.

4.3.2.3. IT risinājuma dokumentācijas izstrāde.

4.3.2.4. IT risinājuma aprakstīšanas un modelēšanas metodes, notācijas un rīki.

4.3.3. Kompetences

4.3.3.1. Spēja ieinteresētajām pusēm saprotamā veidā aprakstīt IT risinājuma darbību. (5)

4.3.3.2. Spēja atšķirt būtiskāko IT risinājuma funkcionalitāti no mazāk būtiskās. (5)

4.3.3.3. Spēja izprast IT risinājuma datu struktūru un procesus. (4)

4.3.3.4. Spēja atšķirt un izprast IT risinājuma statiskos un dinamiskos aspektus. (6)

4.3.3.5. Spēja veidot IT risinājuma darbības aprakstus unificētā veidā. (5)

4.4. sagatavot priekšlikumus risinājuma uzlabošanai

4.4.1. Prasmes un attieksmes

4.4.1.1. Veikt risinājuma priekšrocību un trūkumu analīzi.

4.4.1.2. Apkopot atgriezenisko saiti no ieinteresētajām pusēm.

4.4.1.3. Atbilstoši biznesa vides procesiem, identificēt IT risinājuma izmaiņas.

4.4.1.4. Ieteikt piemērotāko nepieciešamo izmaiņu ieviešanas plānu.

4.4.1.5. Noteikt uzlabošanas priekšlikumu ietekmi uz kopējo IT risinājuma darbību.

4.4.2. Profesionālās zināšanas

4.4.2.1. Risinājuma uzlabošanas metodes un tehniskie līdzekļi.

4.4.2.2. IT risinājuma pielietošanas biznesa sfēra.

4.4.2.3. IT risinājuma funkcionalitāte un struktūra.

4.4.2.4. Prasību definēšanas un aprakstīšanas metodes.

4.4.3. Kompetences

4.4.3.1. Spēja saskatīt un novērtēt IT risinājuma trūkumus un uzlabošanas iespējas. (5)

4.4.3.2. Spēja sasaistīt biznesa vides izmaiņas ar IT risinājuma funkcionalitāti. (3)

4.4.3.3. Spēja piedāvāt identificēto priekšlikumu ieviešanai piemērotāko tehniskā risinājuma izstrādes virzienu. (3)

4.4.3.4. Spēja novērtēt IT risinājuma pozitīvās īpašības. (4)

4.5. apkopot analīzes rezultātus dokumentā

4.5.1. Prasmes un attieksmes

4.5.1.1. Strukturēt esošo IT risinājumu analīzes rezultātus ieinteresētajām pusēm saprotamā veidā.

4.5.1.2. Prezentēt esošo IT risinājumu analīzes rezultātus ieinteresētajām pusēm.

4.5.2. Profesionālās zināšanas

4.5.2.1. Dokumentu izstrādes, noformēšanas un kodifikācijas kvalitātes procedūras, standarti, metodes un rīki.

4.5.2.2. Prasību inženierijas metodes.

4.5.2.3. Informācijas plūsmu un procesu vizualizēšanas metodes un rīki.

4.5.2.4. Lēmumu modelēšanas metodes un rīki.

4.5.3. Kompetences

4.5.3.1. Spēja ieinteresētajām pusēm saprotamā veidā aprakstīt analīzes rezultātus. (6)

4.5.3.2. Spēja dokumentā strukturēti organizēt informāciju. (5)

4.5.3.3. Spēja izstrādāt tehnisko dokumentāciju. (6)

4.5.3.4. Spēja argumentēti pamatot piedāvātā risinājuma izvēli. (5)

5. Ieinteresēto pušu prasību izzināšana

5.1. plānot kopējo prasību izzināšanas procesu

5.1.1. Prasmes un attieksmes

5.1.1.1. Identificēt prasību izzināšanas mērķus un apjomu

5.1.1.2. Identificēt ieinteresētās puses.

5.1.1.3. Izvēlēties prasību izzināšanas paņēmienus.

5.1.1.4. Izstrādāt un saskaņot kopējo IT risinājuma prasību izzināšanas plānu.

5.1.2. Profesionālās zināšanas

5.1.2.1. Plānošanas pamatprincipi.

5.1.2.2. Risku vadības pamatprincipi.

5.1.2.3. Ieinteresēto pušu analīzes paņēmieni.

5.1.2.4. Mērķu un projekta apjoma identificēšanas metodes

5.1.2.5. Prasību izzināšanas paņēmieni un to izvēles kritēriji.

5.1.3. Kompetences

5.1.3.1. Spēja iegūt zināšanas par atbilstošo biznesa sfēru. (10)

5.1.3.2. Spēja definēt un saplānot darba apjomu. (7)

5.1.3.3. Spēja veikt darba tvēruma dekompozīciju. (4)

5.1.3.4. Spēja identificēt un pārvaldīt riskus. (5)

5.2. sagatavoties prasību izzināšanas sesijai

5.2.1. Prasmes un attieksmes

5.2.1.1. Identificēt izzināšanas sesijas mērķus un apjomu.

5.2.1.2. Nodefinēt izzināšanas sesijas saturu un izvēlēties izzināšanas paņēmienus.

5.2.1.3. Izstrādāt izzināšanas sesijas plānu

5.2.1.4. Nodrošināt nepieciešamos resursus.

5.2.1.5. Sagatavot ieinteresētās puses.

5.2.2. Profesionālās zināšanas

5.2.2.1. Mērķu un tvēruma identificēšanas metodes.

5.2.2.2. Resursu pārvaldības pamatprincipi.

5.2.2.3. Cilvēku iesaistes veicināšanas metodes.

5.2.2.4. Prasību izzināšanas paņēmieni un to izvēles kritēriji.

5.2.3. Kompetences

5.2.3.1. Spēja definēt un saplānot darba apjomu. (7)

5.2.3.2. Spēja veikt darba tvēruma dekompozīciju. (4)

5.2.3.3. Spēja organizēt savu un citu ar projektu saistīto cilvēku darbu izpildi. (6)

5.2.3.4. Spēja vadīt darba grupas. (6)

5.3. vadīt prasību izzināšanas sesiju

5.3.1. Prasmes un attieksmes

5.3.1.1. Atklāt izzināšanas sesiju un atgādināt par sesijas mērķiem un kārtību.

5.3.1.2. Saliedēt un sagatavot izzināšanas sesijas dalībniekus aktīvai dalībai procesā, ja identificēts, ka dalībnieku attieksme un iesaistes līmenis ir nepietiekams.

5.3.1.3. Novadīt izzināšanas sesiju atbilstoši plānam.

5.3.1.4. Reaģēt uz izzināšanas sesijas gaitā atklātiem jauniem aspektiem un pielāgot sesijas plānu, ja tādi tika identificēti.

5.3.2. Profesionālās zināšanas

5.3.2.1. Sistēmiskās domāšanas pieeja.

5.3.2.2. Verbālas un neverbālās komunikācijas principi.

5.3.2.3. Zināšanu izgūšanas metodes un rīki.

5.3.2.4. Cilvēku iesaistes veicināšanas metodes.

5.3.2.5. Aktīvās klausīšanās paņēmieni.

5.3.2.6. Konfliktu risināšanas metodes.

5.3.3. Kompetences

5.3.3.1. Spēja iegūt zināšanas par atbilstošo biznesa un risinājuma sfēru. (6)

5.3.3.2. Spēja vadīt zināšanu izgūšanas sesiju un adaptēties, atbilstoši situācijai un apstākļiem. (5)

5.3.3.3. Spēja dokumentēt zināšanu izgūšanas sesijas gaitā iegūto informāciju (tajā skaitā datus, iesaistīto pušu reakcijas u,c, informāciju). (6)

5.3.3.4. Spēja identificēt un pārvaldīt konfliktsituācijas. (5)

5.4. apkopot prasību izzināšanas sesijas rezultātus

5.4.1. Prasmes un attieksmes

5.4.1.1. Dokumentēt izzināšanas sesijas gala rezultātu.

5.4.1.2. Noformēt izzināšanas rezultātus atbilstoši saņēmēju vajadzībām.

5.4.2. Profesionālās zināšanas

5.4.2.1. Nozares dokumentācijas standarti.

5.4.2.2. Prasību izzināšanas konteksta dokumentēšanas standarti.

5.4.2.3. Informācijas dokumentēšanas metodes.

5.4.2.4. Informācijas vizualizēšanas metodes.

5.4.2.5. Izzināšanas sesiju rezultātu apkopošanas atbalsta rīki un metodes.

5.4.3. Kompetences

5.4.3.1. Spēja metodiski iegūt jaunas zināšanas un attīstīt esošās zināšanas. (7)

5.4.3.2. Spēja metodiski organizēt un strukturēt informāciju. (7)

5.4.3.3. Spēja dokumentēt prasību izzināšanas rezultātu. (6)

5.4.3.4. Spēja saprotami vizualizēt informāciju. (7)

5.5. apstiprināt prasību izzināšanas sesijas rezultātus

5.5.1. Prasmes un attieksmes

5.5.1.1. Salīdzināt izzināšanas sesijas rezultātus ar citu izzināšanas sesiju rezultātiem, identificēt nekonsekvences un novērst tās.

5.5.1.2. Pārbaudīt izzināšanas sesijas rezultātus kopā ar ieinteresētajām pusēm, iegūt un apstrādāt atsauksmes un komentārus.

5.5.1.3. Saskaņot izzināšanas sesijas rezultātus ar ieinteresētajām pusēm.

5.5.2. Profesionālās zināšanas

5.5.2.1. Kritiskās domāšanas pieeja

5.5.2.2. Sarunu pārvaldību metodes.

5.5.2.3. Konfliktu risināšanas metodes.

5.5.2.4. Prasību apstiprināšanas veicināšanas un atbalsta metodes.

5.5.3. Kompetences

5.5.3.1. Spēja identificēt nekonsekvences un nepilnības informācijas apjomā. (4)

5.5.3.2. Spēja rast kompromisu pretrunīgas informācijas gadījumā. (5)

5.5.3.3. Spēja veikt pārrunas. (10)

5.5.3.4. Spēja organizēt prasību izzināšanas rezultātu apstiprināšanas procesu. (7)

5.6. nokomunicēt kopējos prasību izzināšanas rezultātus

5.6.1. Prasmes un attieksmes

5.6.1.1. Definēt komunikācijas mērķus un informācijas saņēmējus.

5.6.1.2. Nokomunicēt izzināšanas rezultātus ieinteresētajām pusēm.

5.6.1.3. Pārbaudīt informācijas saņēmēju sapratni par izzināšanas rezultātiem.

5.6.1.4. Iestrādāt izzināšanas sesijas rezultātus saistītājos artefaktos (darba plāna, prasību specifikācija, un citos).

5.6.2. Profesionālās zināšanas

5.6.2.1. Verbālas un neverbālās komunikācijas principi.

5.6.2.2. Izzināšanas rezultātu komunikācijas atbalsta metodes un rīki.

5.6.3. Kompetences

5.6.3.1. Spēja pasniegt informāciju atbilstoši ieinteresēto pušu uztveršanas spējām un prasmēm. (5)

5.6.3.2. Spēja novērtēt informācijas saņēmēja sapratni par sniegto informāciju. (6)

5.7. organizēt sadarbību ar ieinteresētajām pusēm

5.7.1. Prasmes un attieksmes

5.7.1.1. Periodiski kontrolēt ieinteresēto pušu iesaistīšanās aktivitāti un efektivitāti.

5.7.1.2. Pielietot motivēšanas metodes ieinteresēto pušu iesaistīšanai, ja identificēts, ka kādai no ieinteresētajām pusēm ir nepietiekams aktivitātes vai efektivitātes līmenis.

5.7.2. Profesionālās zināšanas

5.7.2.1. Komandas darba pamatprincipi

5.7.2.2. Sadarbības procesu veicinošas metodes un rīki.

5.7.2.3. Starpkultūru komunikācijas principi daudzkultūru vidē.

5.7.3. Kompetences

5.7.3.1. Spēja organizēt savu un citu ar projektu saistīto cilvēku darbu izpildi. (5)

5.7.3.2. Spēja vadīt darba grupas. (5)

5.7.3.3. Spēja motivēt cilvēkus (4)

5.7.3.4. Spēja efektīvi komunicēt daudzkultūru vidē, ievērojot starpkultūru komunikācijas principus. (4)

6. Prasību analīze un projektēšana

6.1. specificēt un modelēt prasības

6.1.1. Prasmes un attieksmes

6.1.1.1. Analizēt prasību izzināšanas rezultātus.

6.1.1.2. Noteikt nepieciešamo prasību detalizācijas līmeni, atbilstoši prasību veidam un abstrakcijas līmenim

6.1.1.3. Aprakstīt prasības un to atribūtus.

6.1.1.4. Definēt risinājuma lietošanas gadījumus.

6.1.1.5. Izstrādāt datu, biznesa procesu, funkcionālos modeļus un lietotāja saskarnes prototipus.

6.1.1.6. Sadarboties ar izstrādātājiem datu modeļu implementēšanā.

6.1.1.7. Piedalīties sistēmas arhitektūras izstrādē un tehnoloģiju izvēlē.

6.1.1.8. Izstrādāt prasību dokumentāciju, atbilstoši standartiem, labajai praksei un drošas datu aprites principiem.

6.1.2. Profesionālās zināšanas

6.1.2.1. Prasību analīzes pieejas un metodes.

6.1.2.2. Prasību dokumentēšanas labā prakse un principi.

6.1.2.3. Prasību un sistēmu modelēšanas metodes un rīki.

6.1.2.4. Risinājumu arhitektūra.

6.1.2.5. Vizuālās prototipēšanas metodes un rīki.

6.1.2.6. Lietotāja pieredzes analīzes metodes un rīki.

6.1.2.7. Dokumentu aprite uzņēmumā un projektā.

6.1.2.8. Drošas datu glabāšanas paņēmieni un rīki.

6.1.2.9. Zinātnisko metožu izmantošana datu analīzē.

6.1.3. Kompetences

6.1.3.1. Spēja analizēt informāciju (7)

6.1.3.2. Spēja specificēt un modelēt prasības atbilstošajā abstrakcijas līmenī. (3)

6.1.3.3. Spēja izmantot prasību modelēšanas metodes (3)

6.1.3.4. Spēja definēt un modelēt risinājuma datu struktūru, procesus un objektus. (4)

6.1.3.5. Spēja definēt un modelēt uzņēmuma biznesa procesus. (2)

6.1.3.6. Spēja organizēt un strukturēt informāciju. (3)

6.1.3.7. Spēja izmantot prasību dokumentēšanas standartus un labo praksi. (4)

6.2. verificēt prasības

6.2.1. Prasmes un attieksmes

6.2.1.1. Veikt prasību kvalitātes pārbaudi

6.2.1.2. Veikt prasību dokumentācijas pārbaudi pret atbilstības un kvalitātes kritērijiem.

6.2.2. Profesionālās zināšanas

6.2.2.1. Risinājumu arhitektūra.

6.2.2.2. Prasību kvalitātes kritēriji.

6.2.2.3. Risinājuma novērtēšanas kritēriji.

6.2.3. Kompetences

6.2.3.1. Spēja apgūt un izprast standartus un vadlīnijas (5)

6.2.3.2. Spēja novērtēt prasības atbilstoši standartiem, vadlīnijām un kritērijiem. (5)

6.3. validēt prasības

6.3.1. Prasmes un attieksmes

6.3.1.1. Identificēt ieinteresēto pušu paustos pieņēmumus par risinājumu.

6.3.1.2. Definēt izmērāmus novērtēšanas kritērijus, lai novērtētu risinājuma ieviešanas rezultātus.

6.3.1.3. Novērtēt prasību atbilstību risinājuma ietvaram un ieinteresēto pušu vajadzībām.

6.3.2. Profesionālās zināšanas

6.3.2.1. Prasību izsekojamības pamatprincipi.

6.3.2.2. Prasību izsekojamības metodes.

6.3.3. Kompetences

6.3.3.1. Spēja komunicēt prasības ieinteresētajām pusēm un iegūt to apstiprinājumu. (5)

6.3.3.2. Spēja risināt konfliktus un reprezentēt prasības dažādos formātos, atbilstoši ieinteresēto pušu vajadzībām (6)

6.4. definēt risinājumu alternatīvas

6.4.1. Prasmes un attieksmes

6.4.1.1. Aprakstīt iespējamos risinājuma iegūšanas veidus – iegādāties, izstrādāt vai kombinācija no abiem.

6.4.1.2. Aprakstīt biznesa procesa vai esošā risinājuma uzlabojumu iespējas.

6.4.1.3. Attiecināt prasības pret saistīto un ietekmēto risinājumu komponentēm, organizācijas daļām, procesiem utt.

6.4.2. Profesionālās zināšanas

6.4.2.1. Organizācijas biznesa procesi.

6.4.2.2. Piegādātāju novērtēšanas metodes.

6.4.2.3. Zināšanu iegūšanas metodes (piemēram, intervijas, prāta vētras, fokusgrupas).

6.4.2.4. Tirgus izpētes un analīzes metodes.

6.4.3. Kompetences

6.4.3.1. Spēja objektīvi izstrādāt alternatīvas rekomendācijas un tās prezentēt. (4)

6.4.3.2. Spēja risināt konfliktus (7)

6.5. aprakstīt piedāvāto alternatīvu ieguvumus un izstrādāt rekomendācijas

6.5.1. Prasmes un attieksmes

6.5.1.1. Aprēķināt un aprakstīt potenciālos ieguvumus katrai no piedāvātajām alternatīvām.

6.5.1.2. Aprēķināt potenciālo risinājumu ieviešanas un izmantošanas izmaksas.

6.5.1.3. Noteikt iespējamo risinājumu vērtību, kuru iegūst ieinteresētās puses.

6.5.1.4. Izvērtēt alternatīvas un izstrādāt rekomendācijas visvērtīgākajam risinājumam.

6.5.1.5. Piedalīties ekonomiskā pamatojuma izstrādē.

6.5.2. Profesionālās zināšanas

6.5.2.1. Organizāciju struktūra un kultūra.

6.5.2.2. Izmaksu aprēķina metodes.

6.5.2.3. Risku analīze.

6.5.2.4. Alternatīvu novērtēšanas metodes.

6.5.2.5. Biznesa analīzes metodes.

6.5.2.6. SVID analīze.

6.5.2.7. Fokusa grupas.

6.5.3. Kompetences

6.5.3.1. Spēja pamatot piedāvāto risinājuma variantu potenciālo vērtību, izmaksas, ieguvumus un trūkumus. (3)

7. Risinājuma novērtēšana

7.1. veikt risinājuma darbības novērtēšanu

7.1.1. Prasmes un attieksmes

7.1.1.1. Izstrādāt risinājuma vērtēšanas kritērijus

7.1.1.2. Validēt vērtēšanas kritērijus ar ieinteresētajām pusēm.

7.1.1.3. Veikt risinājuma novērtēšanu atbilstoši kritērijiem.

7.1.2. Profesionālās zināšanas

7.1.2.1. Risinājuma novērtēšanas kvalitatīvās un kvantitatīvās metodes

7.1.2.2. Tirgus izpētes metodes.

7.1.2.3. Lēmumu analīzes metodes.

7.1.2.4. Lietošanas gadījumu/scenāriju analīze.

7.1.3. Kompetences

7.1.3.1. Spēja pārbaudīt gatava IT risinājuma darbību atbilstoši prasībām. (2)

7.1.3.2. Spēja vienoties ar ieinteresētajām pusēm par risinājuma vērtēšanas kritērijiem. (2)

7.1.3.3. Spēja veikt risinājuma novērtēšanu. (5)

7.2. veikt risinājuma darbības novērtējuma rezultātu analīzi

7.2.1. Prasmes un attieksmes

7.2.1.1. Veikt esošā risinājuma snieguma salīdzināšanu pret gaidīto.

7.2.1.2. Identificēt riskus, noteikt risinājuma anomālijas un nobīdes.

7.2.1.3. Noteikt neatbilstības.

7.2.2. Profesionālās zināšanas

7.2.2.1. Risku analīze – risku identifikācija.

7.2.2.2. Neatbilstības novērtēšanas metodes (kvalitatīvās un kvantitatīvās novērtēšanas metodes).

7.2.2.3. Cēloņu un seku analīze.

7.2.3. Kompetences

7.2.3.1. Spēja novērtēt risinājuma atbilstību standartiem, reglamentējošiem aktiem un prasībām (4)

7.2.3.2. Spēja analizēt iegūtos datus. (8)

7.3. veikt risinājuma un tā izmantošanas limitu novērtēšanu

7.3.1. Prasmes un attieksmes

7.3.1.1. Identificēt risinājuma un organizācijas kompetenču atkarības un noteikt, vai šīs atkarības veido risinājuma limitus.

7.3.1.2. Identificēt risinājuma darbības problēmas un identificēt to iemeslus.

7.3.1.3. Novērtēt konteksta faktoru ietekmi uz risinājumu.

7.3.1.4. Novērtēt organizācijas kultūru.

7.3.1.5. Veikt ieinteresēto pušu ietekmes analīzi.

7.3.1.6. Novērtēt risinājuma ietekmi uz organizācijas struktūru un tās izmaiņām.

7.3.1.7. Novērtēt organizācijas spēju adaptēt risinājumu.

7.3.2. Profesionālās zināšanas

7.3.2.1. Uzņēmumu un organizāciju arhitektūras ietvarstruktūras.

7.3.2.2. Risinājuma izstrādes paņēmieni.

7.3.2.3. Biznesa likumu analīze.

7.3.2.4. Risku pārvaldība – risinājumu ietekmes analīze.

7.3.2.5. Risinājuma izvērtēšanas metodes un rīki (SVID, Cēloņu un seku analīze u.c.)

7.3.2.6. Fokuss grupas.

7.3.3. Kompetences

7.3.3.1. Spēja analizēt risinājuma struktūru un komponentes, noteikt to atkarības. (3)

7.3.3.2. Spēja lasīt un analizēt tehnisko dokumentāciju. (4)

7.3.3.3. Spēja analizēt procesus, organizāciju un riskus. (4)

7.4. veikt rekomendāciju izstrādi risinājuma vērtības palielināšanai

7.4.1. Prasmes un attieksmes

7.4.1.1. Izstrādāt papildu vērtēšanas kritērijus, ja nepieciešams.

7.4.1.2. Atbilstoši risinājuma novērtēšanas rezultātiem noteikt piemērotāko risinājuma attīstības stratēģiju - veikt risinājuma darbības uzlabojumus, atstāt risinājumu bez izmaiņām vai pārtraukt risinājuma lietošanu.

7.4.1.3. Izstrādāt rekomendācijas risinājuma darbības uzlabošanai, organizācijas izmaiņām un sarežģītības samazināšanai.

7.4.1.4. Komunicēt rekomendācijas ieinteresētajām pusēm.

7.4.2. Profesionālās zināšanas

7.4.2.1. Risinājumu izstrādes tehnoloģijas.

7.4.2.2. Izmaksu novērtēšanas metodes

7.4.2.3. Prāta vētra u.c ideju veidošanas metodes.

7.4.2.4. Procesu analīze.

7.4.2.5. Risku pārvaldība.

7.4.3. Kompetences

7.4.3.1. Spēja profesionāli izstrādāt un komunicēt rekomendācijas. (4)